Vēstule mammai laukos
Oficiālā statistika ir skarba – kopš 2009.gada janvārī tika uzsākta vēža savlaicīgās atklāšanas programma, savas uzaicinājuma svētules veikt valsts apmaksātas analīzes ir saņēmušas jau 2/3 no visām sievietēm vecumā no 25-69 gadiem. Taču tikai 13,6% no viņām ar šo vēstuli ir aizgājušas pie ārsta. Atbilde uz jautājumu, kāpēc tik maz, nav viennozīmīga.
Protams, vienmēr būs daļa sieviešu, kas pie ginekologa neiet gadiem ilgi – tāpēc, ka negrib, tāpēc, ka nav laika, tāpēc, ka vienalga. Arī tādēļ, ka nav naudas, bail, ka atklās kādu slimību. Visdrīzāk sievietes, kurām ir iepriekš minētie argumenti, nekādas vēstules un aicinājumi no meža neizvilinās, vismaz lielāko daļu noteikti nē.
Taču ne jau tikai 13% sieviešu +/- regulāri apmeklē ginekologu. Esmu optimiste un ceru, ka viņu ir krietni vairāk. Tad kādēļ skaitļi ir tik bēdīgi.
Pēdējos 5 gadus es strādāju tikai privātajā medicīnā. Līdz ar to lielākā daļa manu pacientu ir relatīvi maksātspējīgas, strādājošas un daļa arī apdrošinātas sievietes, kurām daži lati par šo analīzi nav izšķirīgi ģimenes budžetā. Veiksmīgi sadarbojoties ar laboratorijām arī mēs savām klientēm piedāvājam iespēju piedalīties valsts apmaksātajā programmā – par analīzēm, kurām līdzi nāk vēstule, nav jāmaksā. Mēs par šo iespēju savas pacientes cenšamies arī informēt ar visiem mūsu rīcībā esošiem līdzekļiem. Tomēr ar to ir par maz. Katra otrā sieviete, kas atnāk uz kārtējo profilaktisko apskati, par šo programmu nav dzirdējusi, nekādas vēstules nav saņēmusi, ja arī ir saņēmusi, tad, izlasot vārdu bez maksas, nospriedusi, ka uz viņu tas neattiecas, jo viņa apmeklē maksas ārstu. Vēstules ir izmestas, pazudušas, mainot dzīvesvietas, tik labi noliktas, ka īstajā brīdī vairs nav atrodamas. Dažas tomēr atrodas – atvilktnes dziļumā, starp veciem rēķiniem, dažreiz arī pie mammas laukos starp vecajām avīzēm, kas noliktas kurināšanai pie kamīna, jo vēstules sūta uz deklarēto dzīvesvietu.
Tas gan nenozīmē, ka iepriekš minētajos gadījumos sieviete netiek pārbaudīta – visas regulāri nepieciešamās analīzes tiek veiktas. Tikai šī informācija nenonāk līdz oficiālajai statistikai. Par salīdzinoši augsto neinformētības līmeni akmens metams gan pašu ārstu, gan medicīnas organizatoru, gan arī mediju lauciņā. Atļaušos neiedomāties, ko par šos sistēmu zina tā sieviešu daļa, kas ikdienā nelieto internetu, nelasa avīzes un žurnālus un nestrādā „sieviešu kolektīvā”.
Mums visiem kopā ir kur piestrādāt, lai sieviešu zināšanu un izpratnes līmenis celtos ātrāk nekā slimība pieklauvē pie kādām durvīm, jo no 60’000 sieviešu, kas analīzes ir veikušas, 8 saņēma atbildi – dzemdes kakla vēzis. Tas nav maz un tie ir nevis tikai skaitļi, bet reālas sievietes tepat mums līdzās.
Atrodiet arī SAVU vēstuli, lai kur viņa nebūtu noglabāta, un ejiet droši pie SAVA ārsta – viņš noteikti zinās, ko ar to darīt.
P.S. Vairāk informācijas par šo programmu var atrast http://www.vnc.gov.lv/lat/veseliba/veza_skrinings/index.php?doc=959
autors: Dr. D.Baranovska.
